Saule + medikamenti = risks! Kas jāzina, lai pasargātu sevi?

Kad beidzot pienāk siltie un saulainie mēneši, mēs visi alkstam būt ārā – pastaigās, pie jūras vai dārzā. Taču ir svarīgi atcerēties – daži medikamenti var padarīt ādu vai acis jutīgākas pret saules stariem, un tas var radīt nepatīkamas sekas.

Kāpēc tas notiek?

Fotosensitivitāte ir bieža ādas blakusparādība, ko izraisa medikamenti. Tā iedalās fotoalerģijā un fototoksicitātē. Gadījumu skaits pieaug saules staru ietekmes, iedeguma popularitātes un fotosensibilizējošu vielu pieauguma dēļ pārtikā, uztura bagātinātājos, zālēs un kosmētikā. Reakciju risks saistīts ar simtiem medikamentu, tostarp pretiekaisuma, sirds, psihotropiem, antibakteriāliem un pretvēža līdzekļiem.

Fotosensitivitāte ir ādas paaugstināta jutība pret gaismu, kas izpaužas kā saules apdegumam līdzīga reakcija – apsārtums, pietūkums un pūslīši. To iedala divos veidos: fotoalerģijā (kavēta alerģiska reakcija, kas var attīstīties dažu dienu laikā pēc atkārtotas gaismas iedarbības) un fototoksicitātē (biežāk sastopama, rodas ādas bojājuma dēļ, kad noteiktas vielas uz ādas tiek apstarotas ar UV starojumu). Reakcijas visbiežāk izraisa garo viļņu UV-A stari, bet arī UV-B un redzamā gaisma var būt izraisītāji. UV-A stari spēj iekļūt cauri loga stiklam un vieglam apģērbam, tāpēc reakcijas var rasties arī iekštelpās vai mākoņainā laikā. Fotosensibilizējošas vielas bieži ir noteikta izmēra molekulas, kas UV gaismā kļūst aktīvas un bojā ādas šūnas.

Fotosensitivitāte var radīt diskomfortu, nepieciešamību pēc ārstēšanas un medikamentu lietošanas ierobežojumiem. Tā rodas sarežģītu procesu rezultātā, kas ietver oksidatīvo stresu, iekaisumu un melanīna sintēzes izmaiņas, izraisot apsārtumu, pietūkumu, niezi, pūslīšus un hiperpigmentāciju [1]. Pastāstu par vieniem no biežāk lietotiem medikamentiem:

1. Antibiotikas

Tetraciklīni (piemēram, doksiciklīns), ciprofloksacīns, levofloksacīns. [2].

2. Pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļi

Ibuprofēns, naproksēns, aspirīns [3,4].

3. Antidepresanti un trankvilizatori

Amitriptilīns, diazepāms.

Ilgstoša noteiktu antidepresantu lietošana var izraisīt lēnām attīstošos, bet raksturīgu ādas pigmentāciju saules iedarbībai pakļautajās vietās [5].

Retā gadījumā sievietei pēc ilgstošas antidepresantu lietošanas un saules iedarbības attīstījās tīklenes bojājums. Redze atjaunojās pēc terapijas maiņas un saules aizsardzības[6].

4. Kardiovaskulāri medikamenti

Fotosensitivitāte var būt blakusparādība, lietojot dažādas kardiovaskulāro (sirds un asninsvadu) zāļu klases. Tās ietver diurētiskos līdzekļus, piemēram, hidrohlortiazīdu, hlortalidonu, indapamīdu, bumetanīdu un furosemīdu; angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitorus – ramiprilu, hinaprilu un enalaprilu; angiotenzīna receptoru blokatorus (ARB), piemēram, valsartānu; kalcija kanālu blokatorus – amlodipīnu, nifedipīnu un diltiazēmu; beta-blokatorus, piemēram, tilisololu; antiaritmiskos līdzekļus, piemēram, amiodaronu; antitrombotiskos līdzekļus – klopidogrelu un triflusālu, kā arī citas zāles, piemēram, rilmenidīnu un metildopu [1].

7. Pretsēnīšu līdzekļi

58 gadus vecai sievietei pēc piecām terbinafīna lietošanas dienām nagu sēnītes ārstēšanai parādījās izsitumi saules apstarotajās zonās. Lai gan alerģija netika konstatēta, tika novērota retā blakusparādība – fotosensitivitāte [7]. Ilgstoša vorikonazola lietošana, īpaši kopā ar saules iedarbību, var izraisīt fotosensitivitāti [8].

8. Ādas kopšanas līdzekļi ar aktīvām vielām

Retinols un retinoīdi:

- lokāli uz ādas klājami Adapalēns – trešās paaudzes retinoīds, ko lieto aknes ārstēšanai – var izraisīt ādas jutīgumu pret sauli, īpaši uzklājot to saules apstarotās zonās [9].

- orāli medaikamenti - Izotretinoīns ir efektīvs līdzeklis smagas aknes ārstēšanai, taču tam bieži ir blakusparādības – sausas lūpas, āda, mute, deguna gļotāda un jutība pret sauli. Pirms terapijas jākonsultē pacienti par saules aizsardzību, mitrināšanu un jāizvairās no ādas procedūrām (vaksācija, sauļošanās, lāzerterapija) vismaz 6 mēnešus pēc ārstēšanas [10].

AHA skābes (piemēram, glikolskābe, pienskābe) Īslaicīga glikolskābes lietošana kosmētikā padara ādu jutīgāku pret saules stariem [11].

9. Acu pilieni, kas var pastiprināt jutību pret gaismu

Arī acu medikamenti var ietekmēt to, kā mēs uztveram gaismu. Daži pilieni izraisa īslaicīgu vai pastāvīgu jutīgumu pret spilgtu sauli, īpaši:

– Pilieni, kas paplašina zīlītes: Tropikamīds, Fenilefrīns, Atropīns [12].

Šie pilieni bieži tiek lietoti acu pārbaudēs vai ārstēšanā. Paplašināta zīlīte ļauj vairāk gaismas iekļūt acī, tāpēc var rasties spēcīga apžilbšana saulē.

– Glaukomas ārstēšanai paredzēti pilieni: Brimonidīns, Pilokarpīns

Dažiem pacientiem šie līdzekļi var radīt diskomfortu spožā dienas gaismā.

Kā sevi pasargāt?

– Izmanto saules aizsargkrēmu ar SPF 30 vai augstāku katru dienu, arī mākoņainā laikā.

– Nēsā cepuri, saulesbrilles ar UV aizsardzību un vieglu, garroku apģērbu.

– Izvairies no tiešiem saules stariem no plkst. 11:00 līdz 15:00.

– Esi uzmanīgs pēc acu pilienu lietošanas, īpaši, ja zīlītes ir paplašinātas – nēsā saulesbrilles.

– Ja neesi pārliecināts par medikamentiem – jautā ārstam vai farmaceitam.

Atceries!

Saule ir patīkama, bet tā jābauda atbildīgi, īpaši, ja lieto noteiktus medikamentus vai acu pilienus. Neliels piesardzības solis šodien var pasargāt tevi no nepatīkamām sekām rīt.

Atsauces uz rakstu obligātas.

Te vari uzzināt vairāk:

References:

[1] Kowalska, J., Rok, J., Rzepka, Z., & Wrześniok, D. (2021). Drug-Induced Photosensitivity-From Light and Chemistry to Biological Reactions and Clinical Symptoms. Pharmaceuticals (Basel, Switzerland), 14(8), 723. https://doi.org/10.3390/ph14080723

[2] Odorici, G., Monfrecola, G., & Bettoli, V. (2021). Tetracyclines and photosensitive skin reactions: A narrative review.  Dermatologic therapy, 34(4), e14978. https://doi.org/10.1111/dth.14978

[3] Gutiérrez-González, E., Rodríguez-Pazos, L., Rodríguez-Granados, M. T., & Toribio, J. (2011). Photosensitivity induced by naproxen. Photodermatology, photoimmunology & photomedicine, 27(6), 338–340. https://doi.org/10.1111/j.1600-0781.2011.00625.x

[4] A phototoxic drug reaction due to topical NSAIDs Jakob Lillemoen Drivenes, Martin Berg-Jensen, Anette Bygum First published: 20 January 2022 https://doi.org/10.1002/ccr3.5251

[5] Boontaveeyuwat, E., Steyn, M., Rickaby, W., Mcfadden, J. P., Sarkany, R. P. E., & Fityan, A. (2022). Tricyclic antidepressant-induced photosensitivity; A case report and systematic review. Photodermatology, photoimmunology & photomedicine, 38(2), 112–122. https://doi.org/10.1111/phpp.12724

[6] Cheon E. J. (2024). Solar retinopathy related to antidepressant use in a patient with major depressive disorder: a case report. Journal of Yeungnam medical science, 41(3), 228–232. https://doi.org/10.12701/jyms.2024.00213

[7] Bacle, A., Belaz, S., Potin, S., & Gangneux, J. P. (2019). A case report of photodermatoses induced by the antifungal drug terbinafine. European journal of hospital pharmacy : science and practice, 26(5), 288–289. https://doi.org/10.1136/ejhpharm-2018-001683

[8] Voriconazole pharmacokinetics and photosensitivity in children with cystic fibrosis,Markantonis, Sophia L. et al.,Journal of Cystic Fibrosis, Volume 11, Issue 3, 246 - 252

[9] Soler-Orenes, J. A., Rodríguez-Muñiz, G. M., Hernández-Gil, J., Miranda, M. A., Andreu, I., & Lhiaubet-Vallet, V. (2024). Photosensitizing Properties of the Topical Retinoid Drug Adapalene. Chemical research in toxicology, 37(12), 2013–2021. https://doi.org/10.1021/acs.chemrestox.4c00384

[10] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK525949/

[11] Kornhauser, A., Wei, R. R., Yamaguchi, Y., Coelho, S. G., Kaidbey, K., Barton, C., Takahashi, K., Beer, J. Z., Miller, S. A., & Hearing, V. J. (2009). The effects of topically applied glycolic acid and salicylic acid on ultraviolet radiation-induced erythema, DNA damage and sunburn cell formation in human skin. Journal of dermatological science, 55(1), 10–17. https://doi.org/10.1016/j.jdermsci.2009.03.011

[12] Alanazi, M. K., Almansour, A., Almutairi, S. S., Alharbi, A., Alhazmi, M. S., Almustanyir, A., Altoaimi, B. H., Almutairi, M. S., Alamri, M. M., & Liu, M. (2025). Evaluation of Static and Dynamic Pupil and Light Sensitivity to a Single Drop of Various Concentrations of Low-Dose Atropine (0.01%, 0.025%, and 0.05%). Life (Basel, Switzerland), 15(2), 278. https://doi.org/10.3390/life15020278