Biorevitalizācija vai eksosomas? Kā atšķirt drošus preparātus no riskantajiem

Pavisam nesen sociālajos tīklos izcēlās rezonanse pēc kādas ārstes stāstītā par smagu alerģisku reakciju (anafilaksi), kas radās pēc atkārtotām injekcijām galvas matainajā daļā. Tomēr ierakstā netika atklāts, kāds tieši produkts tika izmantots, un tieši šis fakts , manuprāt, radīja nepamatotu satraukumu sabiedrībā, saistot šo gadījumu ar biorevitalizāciju.

Paliek atvērti jautājumi - vai runa konkrētajā situācijā ir par biorevitalizācijas preparātiem, un - vai tie bija 3. medicīniskās klases (Class III) injekciju produkti? Tas būtiski maina kontekstu, jo regulācija un drošības prasības šādiem produktiem krasi atšķiras (European Commission, 2024).

AR KO ATŠĶIRAS BIOREVITALIZĀCIJA NO EKSOSOMĀM, PN UN MEZOKOKTEIĻIEM?

1. Biorevitalizācijas preparāti (pamatā — hialuronskābe)

• Satur stabilizētu vai nestabilizētu hialuronskābi, kas dabiski atrodas cilvēka ādā un nodrošina mitrināšanu un audu elastību (Papakonstantinou et al., 2012).
• Lielākā daļa preparātu ir Class III medicīniskās ierīces, kas Eiropas Savienībā pakļautas visstingrākajai regulācijai (European Commission, 2024 , Latvijā - ZVA).
• Hialuronskābe ir ārkārtīgi labi panesama, un nopietnas imūnreakcijas ir reti sastopamas, salīdzinot ar bioloģiskiem stimulantiem (Urdiales-Gálvez et al., 2018).
• Multikomponentu biorevitalizanti (HA + vitamīni/aminoskābes/peptīdi) ir plaši aprakstīti medicīnas literatūrā un tiek uzskatīti par drošiem, ja tie ir Class III medicīniskās ierīces / preperāti (Niforos et al., 2021).

2. Eksosomu preparāti

• Eksosomas ir bioloģiski aktīvas signālmolekulas, kas satur proteīnus, lipīdus un nukleīnskābes (Yáñez-Mó et al., 2015).
• Atšķirībā no HA, tās aktīvi mijiedarbojas ar imūnsistēmu, un to drošības profils nav pielīdzināms medicīnas ierīcēm (Lener et al., 2015).
• Daudzi komerciālie eksosomu produkti nav klasificējami kā Class III ierīces, kas ietekmē kontroli un tīrības prasības.

3. Polynukleotīdi (PN, PDRN)

• Satur DNS fragmentus (bieži — zivju izcelsmes), kas stimulē audu reģenerāciju (Kim et al., 2020).
• PDRN var izraisīt alerģiskas reakcijas pacientiem ar jūras produktu sensibilizāciju, kas norādīts medicīnas literatūrā (Chung et al., 2019).
• Atšķirīgs molekulārais profils nozīmē arī atšķirīgu riska profilu.

4. Mezokokteiļi un multikomponentu “kokteiļi”

• Satur dažādas vielas — peptīdus, aminoskābes, nukleotīdus, vitamīnus u.c.
• Komponentu daudzums statistiski palielina iespēju izraisīt reakciju (De Boulle & Heydenrych, 2015).
• Ne visi mezokokteiļi ir Class III medicīniskās ierīces, līdz ar to — atšķirīgs regulējums un drošība.

KĀPĒC NEDRĪKST ŠOS PRODUKTUS JAUKT?

• Biorevitalizācija = hialuronskābe kā galvenā aktīvā viela, nevis bioloģiski aktīvas signālmolekulas.
• Eksosomas, PN un mezokokteiļi satur bioloģiski aktīvu, imūnsistēmu stimulējošu materiālu, kas fundamentāli atšķiras no HA (Lener et al., 2015).
• Tādēļ viena produkta komplikāciju nedrīkst attiecināt uz citiem — tie pieder pilnīgi citām riska kategorijām.

KĀ ES NODROŠINU DROŠĪBU SAVĀ PRAKSĒ

✔ Izvēlos tikai Class III medicīniskās ierīces

Katrai ampulai ir savs sertifikāts (nevis tikai ražotāja katalogs).

✔ Detalizēta anamnēzes ievākšana

Alerģijas, hroniskas slimības, medikamenti – tas viss tiek izvērtēts, lai izvēlētos drošāko risinājumu.

✔ Dezinfekcija

Dezinfekcija gan virsmām, gan instrumentiem, gan ādas sagatavošana ar medicīniskiem šķīdumiem.

✔ Vienreizlietojami materiāli

Cimdi, adatas, šļirces, materiāli – viss tiek droši izmantots un pareizi utilizēts. To arī rādu saviem klientiem (adatu atvēršana acu priekšā).

✔ Regulāras pirmās palīdzības apmācības

Kabinetā atrodas EpiPen, lai nodrošinātu tūlītēju rīcību, ja tas būtu nepieciešams.

KĀPĒC KVALITATĪVS PAKALPOJUMS “NAV LĒTS”?

Drošība prasa:

• kvalitatīvus, sertificētus Class III preparātus;
• regulāras mācības;
• dezinfekcijas materiālus;
• vienreizlietojamos instrumentus;
• kabineta aprīkojumu neatliekamām situācijām;
• laiku pacienta izvērtēšanai.

Cena atspoguļo drošību, nevis “luksusu”.

Rezervē savu procedūru šeit

REFERENCES

Chung, J. H., Han, S. H., & Seo, J. Y. (2019). Safety profile of polydeoxyribonucleotide in aesthetic medicine. Journal of Cosmetic Dermatology, 18(5), 1452–1459. https://doi.org/10.1111/jocd.12942

De Boulle, K., & Heydenrych, I. (2015). Patient factors influencing dermal filler complications. Aesthetic Surgery Journal, 35(1), 1–10. https://doi.org/10.1093/asj/sju045

European Commission. (2024). Medical Devices Regulation (MDR) — Class III requirements.

Kim, M. S., Lee, D. H., & Ko, J. Y. (2020). Polynucleotide-based therapies for tissue regeneration. International Journal of Molecular Sciences, 21(18), 6896. https://doi.org/10.3390/ijms21186896

Lener, T., et al. (2015). Applying extracellular vesicles based therapeutics in clinical trials. Journal of Extracellular Vesicles, 4, 30087. https://doi.org/10.3402/jev.v4.30087

Niforos, F., et al. (2021). Hyaluronic acid combined formulations in aesthetic dermatology: Safety and clinical outcomes. Dermatologic Therapy, 34(6), e15057. https://doi.org/10.1111/dth.15057

Papakonstantinou, E., Roth, M., & Karakiulakis, G. (2012). Hyaluronic acid: A key molecule in skin aging. Dermato-Endocrinology, 4(3), 253–258. https://doi.org/10.4161/derm.21923

Urdiales-Gálvez, F., et al. (2018). Aesthetic complications of hyaluronic acid fillers: Prevention and management. Journal of Cosmetic Dermatology, 17(3), 251–262. https://doi.org/10.1111/jocd.12495

Yáñez-Mó, M., et al. (2015). Biological properties of extracellular vesicles and their physiological functions. Journal of Extracellular Vesicles, 4(1), 27066. https://doi.org/10.3402/jev.v4.27066