Viscerālie tauki: kas tie ir, kāpēc tie ir bīstami un kā tos kontrolēt

Viscerālie tauki, bieži dēvēti par “slēptajiem taukiem”, ir tauki, kas uzkrājas dziļi vēdera dobumā, apņemot svarīgus orgānus – aknas, aizkuņģa dziedzeri un zarnas (Kelley et al., 2000). Atšķirībā no zemādas taukiem, kas atrodas tieši zem ādas, viscerālie tauki ir vielmaiņas aktīvi, izdalot hormonus un signālmolekulas, kas var negatīvi ietekmēt veselību (Després, 2012).

Šī iemesla dēļ pārmērīga viscerālo tauku uzkrāšanās ir saistīta ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību, 2. tipa cukura diabēta un noteiktu vēža veidu risku (Caspersen et al., 2000). Šī problēma arvien biežāk tiek novērota arī sievietēm, strādājot Vidzemes reģionā – Siguldā, Cēsīs, Valmierā un Pierīgā –, īpaši pēc 35–40 gadu vecuma, to esmu novērojusi. Tādēļ aparātprocedūras var sniegt niecīgu rezultātu un ne vienmēr būs piemēroti visām.

Kas ir viscerālie tauki?

Viscerālie tauki ir dziļi vēdera dobumā esoši tauki, kas apņem iekšējos orgānus. Tie būtiski atšķiras no zemādas taukiem, kas atrodas tieši zem ādas virsmas. Pētījumi rāda, ka viscerālo tauku daudzums ir nozīmīgs veselības rādītājs, jo tas ietekmē:

• vielmaiņu
• hormonālo līdzsvaru
• sirds un asinsvadu veselību

un ir cieši saistīts ar insulīna rezistenci un hroniskām slimībām (Britton & Fox, 2011).

Viscerālo tauku cēloņi un riska faktori

Vides faktori

Papildus dzīvesveidam un ģenētikai, tauku uzkrāšanos var ietekmēt arī vides faktori. Endokrīnās sistēmas traucētāji (EDC), kas sastopami plastmasas izstrādājumos, pesticīdos un sadzīves ķīmijā, var mainīt hormonālo līdzsvaru un veicināt viscerālo tauku uzkrāšanos (Heindel et al., 2017).

Ģenētiskie un autoimūnie faktori

Ģenētiskā predispozīcija ietekmē to, cik viegli organisms uzkrāj viscerālos taukus. Daži gēni ir saistīti ar tauku izplatīšanās modeļiem un aptaukošanos (Loos & Yeo, 2022).
Autoimūnas slimības var ietekmēt vielmaiņu, taču šajā jomā nepieciešami papildu pētījumi.

Dzīvesveida faktori

Dzīvesveids ir galvenais maināmais faktors, kas ietekmē viscerālos taukus:

Uzturs:
Augstas kaloriju diētas ar cukuru, rafinētiem ogļhidrātiem un transtaukskābēm veicina tauku uzkrāšanos, savukārt šķiedrvielām, liesām olbaltumvielām un veselīgiem taukiem bagāts uzturs palīdz tos samazināt (Huang et al., 2015).

Fiziskā aktivitāte:
Mazkustīgs dzīvesveids, kas bieži raksturīgs biroja darbam Pierīgā vai reģionālajās pilsētās, veicina vēdera tauku uzkrāšanos. Regulāras aerobās aktivitātes un spēka treniņi ir efektīvi tauku samazināšanā (Ross & Janiszewski, 2008).

Miegs:
Nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs palielina viscerālo tauku uzkrāšanās risku (Chaput et al., 2011).

Stress:
Hronisks stress, kas bieži raksturīgs aktīvām sievietēm darba un ģimenes slodzes dēļ, ietekmē kortizola līmeni un veicina tauku uzkrāšanos vēdera rajonā (Epel et al., 2000).

Galvenie riska faktori

• Vecums: vielmaiņa palēninās ar gadiem (Kuk et al., 2006)
• Dzimums: sievietēm risks pieaug pēcmenopauzes periodā (Tchernof & Després, 2013)
• Medicīniskie stāvokļi: insulīna rezistence, PCOS, hipotireoze (Legro et al., 2013)

Simptomi

Viscerālie tauki bieži neizraisa tiešus simptomus, tāpēc tos dēvē par “klusajiem taukiem”. Iespējamās pazīmes:

• Palielināts vidukļa apkārtmērs (sievietēm >88 cm) (Janssen et al., 2004)
• Pastāvīgs nogurums
• Vēdera uzpūšanās
• Grūtības samazināt svaru, neskatoties uz diētu un kustību

Brīdinājuma pazīmes, kas prasa medicīnisku izvērtējumu, ir pēkšņs svara pieaugums, stipras vēdera sāpes un metaboliska sindroma pazīmes.

Rezervē savu procedūru šeit

Diagnoze

Diagnoze sākas ar klīnisku izvērtējumu un vidukļa mērījumiem (Kuk et al., 2006).

Diagnostikas metodes:

• MRI un CT (precīzākās metodes)
• Ultrasonogrāfija kā neinvazīva alternatīva
• Laboratoriskie izmeklējumi (glikoze, lipīdi) (Després, 2012)

Ārstēšana un kontrole

Medicīniskā pieeja

• Medikamentoza terapija vielmaiņas uzlabošanai (Bray, 2014)
• Bariatriskā ķirurģija smagas aptaukošanās gadījumos (Sjostrom, 2013)

Dzīvesveida izmaiņas

• Sabalansēts uzturs (Huang et al., 2015)
• Fiziskās aktivitātes vismaz 150 minūtes nedēļā (Ross & Janiszewski, 2008)
• Stresa vadība (Epel et al., 2000)
• Kvalitatīvs miegs 7–9 stundas (Chaput et al., 2011)

Secinājums

Viscerālie tauki ir klusi, bet bīstami. Tie būtiski ietekmē vielmaiņu, sirds veselību un ilgtermiņa dzīves kvalitāti. Sievietēm Siguldā, Cēsīs, Valmierā un Pierīgā agrīna izpratne, regulāra veselības uzraudzība un dzīvesveida korekcijas ir galvenais solis šo risku mazināšanā.

Procedūrās esmu godīga, ja LipoZero aparātpieeja nebūs atbilstoša - to arī pateikšu. Veselība pirmā vietā!
Piesakies konsultācijai LipoZero Siguldā

Rezervē savu procedūru šeit

Atsauces

1. Kelley, D. E., et al. (2000). Fat distribution and metabolic risk. Diabetes Care, 23(10), 1503–1510.
2. Després, J. P. (2012). Body fat distribution and risk of cardiovascular disease: An update. Circulation, 126(10), 1301–1313.
3. Caspersen, C. J., et al. (2000). Physical activity, obesity, and risk of chronic disease. Public Health Reports, 115(5), 377–386.
4. Britton, K. A., & Fox, C. S. (2011). Ectopic fat depots and cardiovascular disease. Circulation, 124(24), e837–e841.
5. Heindel, J. J., et al. (2017). Endocrine disruptors and obesity. Nature Reviews Endocrinology, 13, 161–175.
6. Loos, R. J., & Yeo, G. S. (2022). The genetics of obesity: From discovery to biology. Nature Reviews Genetics, 23, 120–134.
7. Huang, C., et al. (2015). Diet composition and visceral fat. Nutrition Reviews, 73(2), 75–88.
8. Ross, R., & Janiszewski, P. M. (2008). Is weight loss the optimal target for obesity-related cardiovascular disease risk? Canadian Journal of Cardiology, 24(Suppl D), 25D–31D.
9. Chaput, J. P., et al. (2011). Sleep patterns and obesity risk. Obesity Reviews, 12(5), e569–e579.
10. Epel, E. S., et al. (2000). Stress and abdominal fat. Psychoneuroendocrinology, 25(3), 251–263.
11. Kuk, J. L., et al. (2006). Visceral fat and health risks. Diabetes Care, 29(2), 267–274.
12. Tchernof, A., & Després, J. P. (2013). Pathophysiology of human visceral obesity. Physiological Reviews, 93(1), 359–404.
13. Legro, R. S., et al. (2013). Obesity and PCOS. Fertility and Sterility, 100(3), 931–940.
14. Janssen, I., et al. (2004). Waist circumference and cardiovascular risk. American Journal of Clinical Nutrition, 79(2), 229–235.
15. Bray, G. A. (2014). Pharmacologic treatment of obesity. Circulation, 129(16), 1840–1847.
16. Sjostrom, L. (2013). Bariatric surgery and long-term outcomes. JAMA, 310(22), 2419–2426.
17. Alberti, K. G., et al. (2009). Metabolic syndrome – a new worldwide definition. Circulation, 120(16), 1640–1645.
18. Viguerie, N., et al. (2012). Visceral fat and cancer risk. Endocrine Reviews, 33(4), 412–437.