KĀ ES PASŪTĪJU SEV VĪRU, JEB KĀDĒĻ IR LABI ZINĀT, KO GRIBI!
30 Nov, 2019
Savulaik biju ļoti aizrāvusies ar mērķi veidot un vadīt biznesu, turklāt biju perfekcioniste. Viss ir jāpadara labi un vēl labāk, ātrāk un vairāk. Vispār jau padevās ļoti labi, jo varu paveikt daudz un ar milzīgu atbildības devu, man patika gan uzticētā atbildība, mazā kontrole no vadības puses, esmu uz rezultātu orientēta. Protams, darba pienākumi augtin auga vairumā.
Agri ceļos un vēlu dodos mājup. Darbs bija, ir un būs. Bet kaut kā tas gandarījums par paveikto ar laiku sāka mazināties. Gads nomainās ar nākamo, celies - darbs - mājās gulēt - celies… un tā tas atkārtojas. Kaut kas pietrūka pilnīgai laimei. Man likās, ka es zinu, ko gribu, un tas man tika arī dots - karjera, izaugsmes iespējas, dinamika, tomēr pārējās dzīves jomās, es nebiju sev noteikusi, ko īsti vēlos. Bet tad viens vakars kopā ar draudzeni, kopīgu paraudāšanu viena otrai uz pleca pie vīna pudeles, jo abām neveicās ar otro pusīšu atrašanu (lai gan īsti jau netika meklēts) un apņemšanos kaut ko mainīt, mēs abas vieglā reibumā piereģistrējāmies iepazīšanās portālā. Kad no draudzenes atvadījos, es atminējos par vizualizācijas tehniku, par to, ka ir labi zināt un skaidri definēt to, ko Tu patiešām vēlies?
Ņēmu rokā lapu un sāku rakstīt. Konkrēti aprakstot gan ārējo veidolu, gan vaļaspriekus, dzīvesveidu, gan vērtības, pat acu krāsu. Es šo lapiņu salocīju un noglabāju dienasgrāmatā. Kur bija kur ne – iepazīšanās portālā viņš mani uzrunāja un randiņšbija sarunāts jau pēc nedēļas.
Pirmais iespaids – bravūrīgs bez gala, bet sasodīti simpātisks un ar saturu.
Pēc pirmās tikšanās mans prāts bija ar viņu pārņemts. Tādēļ es atļāvos negaidīt, bet ņemt iniciatīvu un uzaicināju uz otro tikšanos. Pēc mēneša mēs sākām dzīvot kopā un pēc 10 burvīgi kopā pavadītiem gadiem mums ir 3 brīnišķīgas atvases.
Pirms pāris gadiem, kad pārcēlāmies uz citu pilsētu, es atradu sen piemirsto sevis rakstīto lapiņu. Baisi un patīkami vienlaicīgi palika, jo viss bija 100%, kā aprakstīju. Diemžēl nesaglabāju, bet domām ir spēks it īpaši, ja tas ir pierakstīts.
Paldies Visumam, ka atsūtīji man vīru.